Kas tu esi, kad neviens nemeklē?
Kas tu esi, kad neviens nemeklē?Es atceros, kā mana māte man bija maza, lasot šo citātu. Nez kāpēc tas ir palicis pie manis visus šos gadus. Varbūt tāpēc, ka bērnībā man bija bail, ja es sajaucos, Ziemassvētku vecītis būtu tieši tur, kur skatīties, un tāpēc bija tāds spiediens, lai ‘Nice List’ vienmēr būtu Ziemassvētku laiks. Vai varbūt es negribēju pievilt savu aizgājušo vecmāmiņu, kas skatījās uz mani no debesīm. Vai varbūt tas bija vienkārši fakts, ka šie vārdi man teica tik daudz patiesības, pat ja es biju jauns -esi pats visu laiku.
es vairs nezinu kam uzticēties
Mēs visi esam dažādi cilvēki, kad esam vieni, vai ne? Mēs dejojam apakšveļā, murrājamies zem deguna, dziedam dušā. Protams, varbūt mums ir vienādi ieradumi, tādas pašas dīvainības. Vai varbūt mēs esam tikpat dīvaini savās mājās, kad esam kopā ar citiem nozīmīgākajiem (godīgi, vai tas nav sapnis ?!). Varbūt mēs cītīgi strādājam, lai būtu pārredzami, lai parādītu savas īstākās daļas, vai mēs atrodamies guļamistabā vai dzīvojam sociālo tīklu plūsmā.
Bet bez tam, kad mājās staigāju ar apakšveļu, es domāju, ka šai citātai ir tik daudz patiesības - idejai, ka tad, kad mēs esam vieni, kad neviens neskatās, kad mums netiek lūgts atbildēt nevienam par visu, ko mēs daru -tieši tad mūsu varonis runā visskaļāk.
Kad neviens neskatās, vai mēs tomēr pieņemam pareizo lēmumu? Vai mēs joprojām dzīvojam nesavtīgi, vai mīlam no visas sirds? Kad neviens neskatās, vai mēs vispirms izvirzām savas vajadzības vai ignorējam visu, kas uz mums neattiecas?
Kad neviens neskatās, vai mēs atdodam naudu seifā svešiniekam, kurš to nometa autobusā? Vai mēs atstājam pozitīvu anonīmu komentāru? Vai mēs par draudzeni runājam laipni?
Kad neviens neskatās, mēs joprojām mirdzam, joprojām mīlam, joprojām esam sava labākā versija? Vai arī mēs pakļaujamies sliktiem ieradumiem, slikti izvēlamies, atmetam visu - tāpēc, ka šeit nav neviena, kurš teiktu, ka mēs nevaram?
skumjas filmas, ko skatīties
Kas mēs esam, kad neviens nemeklē - tas runā par mums visvairāk patiesības.
Kad esam paši, mums pašiem jāpieņem lēmumi bez ietekmes. Mums ir jāizdomā, kā rīkoties noteiktās situācijās. Mums jāļauj iekšējai sirdsapziņai mūs vadīt, jāuzticas mūsu morālajam kompasam, kas mūs novirza uz pareizā ceļa.
Mums ir jāpaļaujas uz sevi - ne ārpus ietekmes, ne citām perspektīvām, ne domām un uzskatiem un uzskatiem, kas nepārtraukti maina to, ko mēs patiešām domājam.
Kad esam vieni, mūsu jūtas ir mūsu pašu. Un tāpēc, kad pienāks laiks runāt, izlemt, izdarīt izvēli - kas mēs esam, kad neviens nemeklē - tas ir mūsu patiesākais es.
tu nekad neesi bijis man blakus
Tātad, kas tu esi, kad tev neviens elpo pa kaklu? Kad nav neviena, kas skatītos, kā jūs izvēlaties pareizi vai nepareizi? Kad jūsu lēmumam nav obligāti sekas?
Vai jūs joprojām esat pats?
Vai arī jūs neatpazīstat?